Nu ko. Pagājis kārtējais gads un jāvelk strīpa un jāpārdomā, kas labs kas slikts un ko tālāk. Varbūt citi tā nedara, bet nu es gan.
Nedaudz par pagājušo un nākošo. Šis gads nenesa baigās pārmaiņas, viss it kā ritēja ierastajās sliedēs ar dažādām dzīves likstām un, protams, arī jaukām un labām lietām. Smēķēt atmetis joprojām neesmu un arī neesmu aprecējies, ko neesmu arī solījis 
Tāds jūtamākais solis, kas darīts šogad ir doma par mitekļa iegādi, kam tuvākajā laikā arī vajadzētu notikt, līdz ar to viss, kas tam nāk līdz – remonts, ko esmu nolēmis veikt pats ar savu draudzeni. No nākošā gada neko daudz negaidu, jo tas būs tāds kā tas būs un kādu to izveidošu, vienīgi centīšos celt sava bloga kvalitāti. Tas laikam arī īsumā viss. Visiem veiksmīgu Jauno žurkas gadu un dzīvojat prātīgi.
Miers Jums Visiem.
Biju veikalā. Cilvēku masas, kas cenšas atrast savas dāvanas ar rūpju pilnām acīm stāv draudzīgajās stresa pārpilnajās rindās ar savu noskatīto preci zilajā rokas pārnēsājamā groziņā. Skaļruņos skan jautras ziemassvētku melodijas sākot ar Frenku Sinatru līdz beidzot ar nenosakāmās izcelsmes arābu meitenēm, kuras redzētas MTV kanālā puskailas grozoties pa lielo TV ekrānu. Mana sirds pamazām sāk pukstēt straujāk un man šķiet, ka tas lielais brīdis tuvojas. Tā vien liekas, ka beidzot šogad es sajutu to lielo Ziemassvētku sajūtu – sajutu to lielveikalā… Būtībā es vairs nespēju vairāk ko uzrakstīt, jo es mu TIK saviļņots par lielveikalā sajustu iekšējo atklāsmi par sevi, ka piere man kļūst mitra un kājas sāk ļodzīties…
Hau – esmu runājis 
[singlepic=120,320,240,,]
Grūti iedomāties kā auto motorpārsega saskrāpēšana var kādam sagādāt prieku, gandarījumu, vai da jebko kas varētu būt forši. Šād rīta atklājums mazliet sačakarēja visu dienu. Jebal esmu agresīvi noskaņots un katram, kas pienāk auto tuvāk par 1m gribas iesist pa seju, vai vismaz nocirst rokas. Iepriekšējam auto kāds bomzis stutējoties bij ievilcis švīku pa visiem auto sāniem, bet tas neizraisija tādu dusmu.
Taga mēģiniu izdomāt vai 350Ls vērtam auto ir jēga ko krāsot.
[singlepic=113,320,240,,]
Uz pāris dienām biju pazudis Berlīnē (pirms tam absolūtā laika trūkumā). Mērķis braucienam nebij nekāds. Vienkārši aizbraukt pabaudīt pirms Ziemassvētku sajūtas un iedzert alu pie Brandenburgas vārtiem. Sakarā ar to, ka Berlīnē nekad iepriekš nebij sanācis būt, ir radies savs priekštats par to, kas ir forši šeit un kas ir forši tur, kas izraisa pārdomas par dzīvi, ko nedaudz arī piezīmēju. Lasīt tālāk »
Nu dikti izdevīgi 
P.S. Ja nu kāds pasūta, tad atsauksmes iemetiet komentāros…
Loading ...
