Kā jau lielāko daļu šīs jaukās valsts iedzīvotāju arī mani vairāk vai mazāk ir skāris zemais IKP, taču līdz šai dienai nekādi negribēju to atzīt . Kā sanāca kā ne, bet izvēloties vietu, kur apēst kārtējās pusdienas, sieviņa man paziņo, ka es esot izlepis un pirmajā brīdī, gluži automātiski, to noliedzu, taču kaukā doma raisījās tālāk un nācās konstatēt, ka daļēji jau viņai taisnība, jo tomēr lai kā arī nebūtu, treknie gadi mani tomēr ir sabojājuši, kaut ņemot tādus elementārus sīkumus, kā majonēze, kuru atzīstu tikai vienu (laikam veikalos tā ir viena no dārgākajām), pārējās es vienkārši nelietoju tikai tāpēc, ka galvā kaukāda tizla spītība, ka ne jau kaukādu kretīnu dēļ valdībā man būs jāēd kautkas mazāk garšīgs vai jāmaina mani ierastie ieradumi. Tas pats attiecas uz alus izstrādājumiem: Piebalgas, Tērvetes un Bauskas, kuri nenoliedzami ir garšīgākie ali manām garšas kārpiņām, bet laikam jau tomēr jāskatās realitātei acīs. Šajā valstī, pa lielam ņemot, viss ir sagājis pilnīgā pakaļā un lai cik skumji tas arī nebūtu, tas tomēr skar arī mani un tādā p***** tomēr ir jādzīvo un jāiemācās pielāgoties lai izdzīvotu. Vēl tik paliek jautājums, kur ir tā robeža, lai pārtikā nelietotu pēdējos mēslus, bet būtu arī kādas kvalitātes un veselības pazīmes, lai apģērbs, kas nopirkts, ir valkājams ilgāk par vienu mēnesi un iegādātās mantas nesalūzt pēc 2 nedēļam.
Laikam laika apstākļu dēļ, uznācis kaukāds pārdomu vilnis.
Loading ...
