Šodien konstatēju divas lietas, pirmā tā ka esmu tipiski skaudīgs latvietis un otrā tā, ka nemaz nemanot esmu nenormāls, vai vismaz nedaudz dīvains. Nu turpinot par to skaudību…
Iegāju veikalā ar domu nopirkt malto gaļu, konstatēju, ka mans noskatītais maltās gaļas iepakojums izcēlies no Polijas. Un kā Jums liekas, es to nopirku vai nē? Protams, ka nē, jo tas radies no Polijas un tikai tāpēc, lai gan pēc paskata izskatījās tīri ok. Tā kā Latvijas gaļas tajā veikalā nebija, aizgāju no veikala iegādājis tikai Bauskas aliņu un gaļu nenopirku vispār. Ja nav tad nav. Poliju neatbalstīšu. Viss. Īstenībā vispār cenšos pārtiku, kas ražota ārpus Latvijas, nelietot uzturā, bet nu nevienmēr tas izdodas. Teiksiet patriots? Bullshit, esmu skaudīgs uz citām valstīm.
Kā otro lietu šodien pamanīju tieksmi lamāties ar sadzīves priekšmetiem, piemēram dūmu detektoru, kuram laikam beidzas baterija un nu ik pa laikam iepīkstas. Vēl ikdienā kliedzu uz datoru, reizēm tie ir vairāki datori, bet nu fakts paliek fakts. Labums no tā absolūti nekāds, toties nekliedzu uz cilvēkiem
.
Tādas man šā vakara atklāsmes… Tā teikt iepazīsti arī sevi mans mazais lasītāj’!
Un kā ir ar tevi?
Tiešām jautru un tajā pašā laikā skumju bannerīti pamanīju Latvijas Valsts Ceļu mājaslapā. Valsts mums naudu nedod, ar pretenzijām pie viņiem, nu tā kā bērnudārzā: “Viņš pirmais sāka…”
http://www.lvceli.lv
Kā jau lielāko daļu šīs jaukās valsts iedzīvotāju arī mani vairāk vai mazāk ir skāris zemais IKP, taču līdz šai dienai nekādi negribēju to atzīt . Kā sanāca kā ne, bet izvēloties vietu, kur apēst kārtējās pusdienas, sieviņa man paziņo, ka es esot izlepis un pirmajā brīdī, gluži automātiski, to noliedzu, taču kaukā doma raisījās tālāk un nācās konstatēt, ka daļēji jau viņai taisnība, jo tomēr lai kā arī nebūtu, treknie gadi mani tomēr ir sabojājuši, kaut ņemot tādus elementārus sīkumus, kā majonēze, kuru atzīstu tikai vienu (laikam veikalos tā ir viena no dārgākajām), pārējās es vienkārši nelietoju tikai tāpēc, ka galvā kaukāda tizla spītība, ka ne jau kaukādu kretīnu dēļ valdībā man būs jāēd kautkas mazāk garšīgs vai jāmaina mani ierastie ieradumi. Tas pats attiecas uz alus izstrādājumiem: Piebalgas, Tērvetes un Bauskas, kuri nenoliedzami ir garšīgākie ali manām garšas kārpiņām, bet laikam jau tomēr jāskatās realitātei acīs. Šajā valstī, pa lielam ņemot, viss ir sagājis pilnīgā pakaļā un lai cik skumji tas arī nebūtu, tas tomēr skar arī mani un tādā p***** tomēr ir jādzīvo un jāiemācās pielāgoties lai izdzīvotu. Vēl tik paliek jautājums, kur ir tā robeža, lai pārtikā nelietotu pēdējos mēslus, bet būtu arī kādas kvalitātes un veselības pazīmes, lai apģērbs, kas nopirkts, ir valkājams ilgāk par vienu mēnesi un iegādātās mantas nesalūzt pēc 2 nedēļam.
Laikam laika apstākļu dēļ, uznācis kaukāds pārdomu vilnis.
Sakarā ar to, ka “ļoti vajadzīgās” koncertzāles pasākums ir apturēts un varētu teikt, ka ir ietaupīti 6 768 897,80Ls, domāju, ka nu ir lieliska iespēja atrast un noalgot profesionālu ekonomistu grupiņu, kas kauko rubī no makro un mikro ekonomikas, lai valdībai pateiktu, kas īsti šādā gadījumā ir jādara. Grupiņā varētu būt pārītis no Latvijas ekonomistu gudrajām galvām un vēl kāds bariņš no citām valsīm, kas piedzīvojušas ko līdzīgu un čalīšiem ir sajēga ko darīt. Diemžel, pašreizējā situācija nedaudz atgādina degošu māju, kad lai nodarbotos ar tās dzēšanu, tiek krāsoti logi un tīrīas grīdas.
Kā jau masu mēdijos jau ziņots 13.janvārī Doma laukumā rīkos protesta akciju, pieprasot 9.Saeimas atlaišanu. Nevaru nociesties un nepabļaustīties par šo tēmu. Tātad. Domas divejādas, tāpēc sadalīju 2ās daļās, kāpēc vajadzētu iet un kāpēc varētu neiet. Lasīt tālāk »
Agrāk, pirms tās jezgas ar salātu mazgāšanu, bieži, kad laiks spieda, ieskreeju Rimi vai maximā un iegādājos kādus salātiņus, ko turpat sēžot korķī arī notiesāju. Tad sākās tas salātu mazgāšanas tenkas un baumas un tos vairs neēdu. Te nu pēc kāda 1/2 gada akal sanaaca pamatīgi aizņemta diena un kuņģis lika par sevi manīt iegāju Rimī un iegādājos salātus, kas, manuprāt, izskatijās vissvaigākie, taču ieēst tos nekādi nevarēju, jo acu priekšā bija LNT ziņās redzētā aina ar salātu mazgāšanu un vēl citas asociācijas par šo tēmu. Rezultātā tos vnk arī izmetu. Domāju, ka šo produktu grupu veikalos vairs nepirkšu nekad. Būs jātaisa pašam, ja kādreiz dikti sakārosies.
Tā nu nāk pārdomas par to vai esmu tik viegi iespaidojams, varbūt arī paranoiķīs, bet, ja tiešām izrādītos, ka tie salāti būtu mazgāti, neko pretīgāku dotajā momentā iedomāties nevarētu. Tā pat pārdoma arī par TV spēku uz cilvēka psihi vai zemapziņu.