Archive for the 'Viskaukas' Category
Jā, kā jau virsraksts vēstī, šodien man ir prieciņš. Otro gadu pēc kārtas izgāju savai Rozijai transportlīdzekļa tehnisko apskati ar pirmo piegājienu. Tie, kas vēl nezin kas ir Rozija, tad varu pačukstēt ka, tā ir kļička manam auto, kurš drīz skaitīsies retro 
. Tehniskās apskates onkulis atzinīgi atzīmēja visnotaļ teicamo ļoti labo tehnisko stāvokli un jauki ielīmēja man jaunu uzlīmi logā.
Galvā jau skan dziesma “On the road again…”
Lieta tāda, ka man sasodīti garšo alus. Būtībā es to varētu lietot brokastīs, pusdienās un vakariņās, bet ne par to ir stāsts. Runa gandrīz būs par Valmiermuižas alu. Man tīri labi iet pie sirds salīdzinoši jaunais Valmiermuižas alus, taču dēļ cenas ikdienā dzeru ko citu, kas, manuprāt, ir garšīgāks un par brīnumu lētāks. Nepieciešamības spiestam man nācās apmeklēt mazo Mārupes veikaliņu. Atrodot tajā to ko vajag, fiksi uzmetu skatu apkārt ko vēl tur var dabūt, manu uzmanību piesaistīja aluskaste, kurā neiedziļinoties atradās mans jau iepriekšminētais Valmiermužas alus, pie kam par neticami zemu cenu 0.48Ls. Jau prātā izskaitļojot cik es pirkšu un kā es skaisti vakarā pie TV varēšu to malkot, pār mani nāca apskaidrība, Tas jopcik nav Valmiermuižas alus, bet gan mistiskas izcelsmes alus ar sasodīti līdzīgu etiķeti un arī pat nosaukumu, Pilsmuižas alus. Viss mans prieks saruka acumirklī, taču intereses pēc vienu nopirku, lai gan mistiskais apraksts uz etiķetes par to ka, ražots “Eiropas Savienībā” pēc tur kaukādas firmas pasūtījuma nekādas lielās cerības neviesa. Vismaz garšas ziņā nebiju maldījies, vnk atbaidošs, kā rezultātā pudeles saturs nonāca izlietnē un manām tukšās taras kolekcijai pievienojas kārtējā pudele, kuras beidzot jāaizved uz stikla taru. Var jau būt, ka esmu pārāk izlepis vai gadījās ar kādu defektu korķī, bet viennozīmigi tas nebija dzerams pasākums. Nu kaukā tā man sanāca. Esiet uzmanīgi, mani dārgie alusdzērāji 
Šodien staigājot pa lielvekalu, kautkā sanāca apstāties pie zooveikala skatloga, kur jauts kāmīts skrēja ritenī. Kautkā aizkēros pie tā skatloga un paliku stāvot tur un vērojot to kāmīti, kurš izskatās laimīgs skrienot tajā ritenī un tajā brīdī sajutos kā kāmīts, kurš skrien ritenī tikai lielākā, taču es sev neliekos jautrs. Domāju tālāk, ka laikam visa vaina dzīves uztverē, bet ir jau pagājušas vairākas stundas, un manas domas nekādi nav mainījušās joprojām galvā kāmītis savā ritenī un es ar savu darbs, mājas, darbs, mājas, alus, darbs mājas, vēl tur kaut kas un atkal tas pats. Gudrinieki to sauc par rutīnu, bet pa lielam jau neko tajā pasākumā nevar mainīt, tāda vnk ir cilvēka dzīve, pa laikam dabū uz brīdi to visu izjaukt saucot par atvaļinājumu. Kautkur aizbrauc, izgulies un kārtīgi atlaid un tad beidzas atvaļinājuma nauda un jākāpj akal tajā pašā ritenī. Nevarētu teikt, ka visa vaina ir naudā, lai gan manām vajadzībām tās nekad nav gana, bet pa lielam visam pietiek. Visvairāk manu prātu nodarbina doma, kas ir TĀ alternatīva kāmīšu ritenim, kur vienkāršs cilvēks var justies absolūti piepildīts, bez rutīnām, bez atvaļinājuma vajadzības. Nez kā to visu uztver īsti mākslenieki un narkomāni.
P.s. Man nebrauc jumts, vnk. kaukā sanāca par to aizdomāties
Sāku sajusties gluži nestilīgs, jo nekādi nebija sanācis pieregistrēties iekš to Twitter, tagad esmu Nekad iepriekš neesmu neesmu to servisu lietojis un ta jau redzēs kā tur būs ar to burkšēšanu, atvainojos, čivināšanu. Lasot Nekur.lv ierakstus, tā vien šķiet, ka jau vairāk kā gadu nav nekā cita ko rakstīt kā tikai par Twitter. Tad, sekojot šīm modes tendencēm (gan ar gada vai vairāk novēlošanos), esmu pievienojies čivinātāju barā.
Nu tad beidzot esmu kļuvis par laimīgo “Zelta Mopēda” īpašnieku, ar kuru man ir mērķis piedalīties nākamajā “Zelta Mopēds” sezonā . Ierīce iegādāta pirms pāris dienām par salīdzinoši nelielām naudiņām. Kāpēc saku salīdzinoši, tāpēc, ka mans iepriekš minētais pasākums šīm elementārajām ierīcēm ir pacēlis cenas tuvu kosmosam (nu labi, es nedaudz pārspīlēju), bet nu neadekvātas gan. Savējo skaistuli savā īpašumā ieguvu par 60Ls, bet nu rociņa ir jāpieliek, un kopumā domāju, ka aptuveni 40Ls būs vēl jāieliek, lai varētu ripināties ar gana autentisku Rīga 22 mopēdu, bet nu laiks rādīs. Laikam piemirsu pateikt, ka iegādājos to darba kārtībā un sasodīti labi iet tas pasākums uz priekšu. Pirmais, kas tagad būs jādara, jāapciemo kāds krāmu tirgus un jāiegādājas iztrūkstošās lietiņas savam mopēdam, kā bremžu lukturis, spidometrs un vēl šādi tādi sīkumi. Laika vēl gana un gan pa ziemu šo ierīci uzstutēšu kā pienākas Tad ja nu kādam šķūnītī vēl mētājas šādas tādas lietiņas no šāda aparāta, Jums ir lieliska iespēja atbrīvot vietu no tām, pretī saņemot arī kādu atlīdzību. Ja ir kas piedāvājams tad droši uz e-pastu:
u.oskars (at) inbox (punkts) lv
Loading ...
